Mārtiņdiena

Foto: liveinternet.ru

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki,, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Šī diena nozīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Ledus laiks. Mēdz teikt, ka Mārtiņš atnesot ziemu. Tās ir brīdis kad ir pabeigti visi rudens darbi, pabeigti lauku aršanas darbi, labība ir izkulta.

Latviešu tautas ticējumi:

Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža.

Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik
ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
/Latv. Lauksaimnieks, 1921, 10, Drusti./

Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl daudz zaļu lapu, tad
nākošā pavasarī Vasaras svētkos kokiem būs maz lapu.
/A. Vikmane, Liepupe./

 Vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam
Luteram. /E. Līdeka, Lubāna./

 

Foto: tavavirtuve.lv

 Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
/K. Jansons, Plāņi./

Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
/K. Corbiks, Rembate./

Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
/C. Ķelle, Jānišķes pag., Lietuva./

 Kad ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas
lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs maz
zaļu lapu. /V. Poriete, Palsmane./

Kad līdz Mārtiņiem var tīrumā art, tad nākošā gadā
tikai pēc Vasaras svētkiem varēs iesākt sēt.
/Latvis, 1929, VII, 26./

Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas
vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.
/A. Zvejniece, Lubāna./

Mārtiņu vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī
dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns.
/V. Joāss, Lubāna./

Foto: liepajniekiem.lv

 Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus,
kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos
pacels, būs īstais brūtgāns.
/M. Kalniņa, Vandzene./

Mārtiņu vakarā katra meita nober zemē sauju graudu,
ienes istabā gaili un palaiž vaļā, - pie kuras
čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
/K. Corbiks, Valgunde./

Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad
Lieldienās pa ledu. /A. Bērziņa, Aloja./

Mārtiņa vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini
jēri. /M. Driņķe, Ranka./

Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt
dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā.
/A. Hūpelis, 1781./

Mārtiņa vakarā jāpiebāž istabas sienas ar sūnām,
lai ziemā turētu siltumu. /K. Jansons, Plāņi./

Mārtiņa vakarā jāpiebāž istabas sienas ar sūnām,
lai ziemā turētu siltumu. /K. Jansons, Plāņi./

 Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi.
/E. Grīslīte, Rīga./

Foto: valmiera24.lv 

Mārtiņdienas Latviešu tautas tradīcijas:

Mārtiņdienā pēc tradīcijas kāva lopus, taisīja desas un alu, cepa pīrāgus, maizi, vārīja pupas un zirņus. Mārtiņu mielastam kāva gaili un vistu kā ziedojumu Mārtiņam, kas līdz ar to ir svinību mielasta ēdiens. Vācija pēc tradīcijas gaiļa vietā kāva zosi.

Foto: fotoblog.lv

Visatraktīvākā un dzīvotspējīgākā no visām ar Mārtiņiem saistītajām tradīcijām bija masku darināšana un ķekatās jeb budēļos iešana. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Ķekatās lielākoties gāja jauni vīrieši, parasti tie pārģērbās par meža zvēriem- vilkiem, lāčiem, dzērvēm, kazām, nāvi, čigāniem, mazo  vīriņu, siena kaudzi. Budēļi sāk savas gaitas Mārtiņos, iedami no sētas uz sētu, svētību nesdami, un tāpēc visur bija gaidīti. Katrā sēta tie ienāca ar skaļu troksni, tam mērķim tika izmantoti katlu vāki, bundžas, pannas, bungas, zvārguļi. Budēļus no sētas uz sētu veda tēvs un māte. Katrā sētā ķekatnieki ieradās ar jautriem priekšnesumiem, dejām, dziesmām un  rotaļām, par ko saņēma no saimniekiem cienastus. Saimnieki aicināja Mārtiņbērnus iekšā, jo dzīt laukā Mārtiņbērnus nav pieņemts. Pēc tradīcijas Budēļi apskatīja mājas tīrību, meitas čaklumu, atprasīja bērniem lasītprasmi un psalmu skaitīšanu no galvas.  Labākos slavēja, bet nepaklausīgos un spītīgos iepēra. Dodoties budēļiem prom, saimnieki apsolījās gaidīt tos citu gadu.

Foto: lanet.lv

Arī tagad Mārtiņdienas tradīcijas ir godātas, visās skolas un pirmsskolas. Tradīcijas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Notiek gan pasākumi, gan Mārtiņgaiļu darināšana. Tiek rīkoti maskoti gājieni pa skolām un klasēm, kur tiek pasniegti Mārtiņdienas cienasti. Tiek dziedāts dziesmas iet rotaļās. Mārtiņdienā neatņemama sastāvdaļa ir gadatirgus.  

Lūk, dažas idejas Mārtiņdienas masku pagatavošanai:

Foto: masterclassy.ru

Foto: 3ladies.ru

Foto: eka-prazdnik

 Foto: liveinternet.ru/users/4625447/post297297425/

Foto: grukhina.ru

Foto strana-sovetov

Foto: nattik.ru

Foto: s30893898787.mirtesen.ru

Foto: superdekret.ru

Foto: for-foto

Foto: ragnarok-cwo

Foto: denpaso.blogspot.com

Foto: tanyakiseleva

Foto: dekyputu.blogspot.com

Foto: gigadengi.ru

Foto: liveinternet.ru

Foto: videoforme.ru

(Materiālā izmantota informācija no Wikipedia, no Biezais H. Latviešu debesu dievu ģimene. Grīns M. Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi. Šterna M. Senā gadskārta.)